Karā esošā Ukraina joprojām cenšas panākt pāreju uz zemu oglekļa emisiju enerģētiku

Kā vēsta vietne evwind.es, kopš Krievijas un Ukrainas kara Ukrainai ir grūti tikt galā ar lielu enerģētikas krīzi enerģētikas infrastruktūras iznīcināšanas dēļ. Ukrainas valstij piederošās ogļu rūpnīcas, kuras bija jāmodernizē, tika vēl vairāk bojātas neatjaunojami. Lai samazinātu savu atkarību no Krievijas enerģētikas, Ukraina ir izvirzījusi mērķi līdz 2035. gadam slēgt visas valstij piederošās ogļu rūpnīcas.

Galvenais risinājums ir strauja pāreja uz atjaunojamo enerģiju, palielināti ieguldījumi saules, vēja un siltumsūkņu tehnoloģijās, kā arī rentabli un nākotnes risinājumi patērētājiem. Ukraina ir panākusi ievērojamu progresu šajā ziņā, pievienojot vairāk sauszemes vēja jaudas nekā Apvienotajā Karalistē pagājušajā gadā. Mazu saules bateriju paneļu uzstādīšana un tīkla mēroga projektu īstenošana var novērst tūlītēju enerģijas piegādes trūkumu un likt pamatu nākotnes decentralizētai atjaunojamās enerģijas energosistēmai.

Ukrainai ir vairāki augsta līmeņa veiksmes stāsti, kas parāda atjaunojamās enerģijas sistēmu priekšrocības. Piemēram, kad Horenkas ciema slimnīcā tika sabojāta apkures sistēma, nevalstiskās organizācijas uzstādīja saules baterijas un siltumsūkņus, kas nodrošināja 60 procentus no elektroenerģijas un samazināja apkures izmaksas par 80 procentiem. Līdzīgi Žitomiras apgabala klīnika uzstādīja saules paneļus ventilatoru barošanai intensīvās terapijas nodaļā, nodrošinot nepārtrauktu strāvas padevi intensīvās terapijas laikā.

Paralēli pārejai uz atjaunojamo enerģiju Ukrainai par prioritāti jānosaka energoefektivitātes pasākumi. Energoietilpīgās ekonomikas patērē ierobežotus resursus, īpaši kara laikā. Rekonstrukcijas laikā galvenā uzmanība jāpievērš energoefektivitātes uzlabošanai visās nozarēs. Pārejai no oglēm ir nepieciešams labi izstrādāts valsts enerģētikas un klimata plāns, kas ietver taisnīgu pieeju pārejai. Lai izstrādātu detalizētu dekarbonizācijas plānu saskaņā ar ES ilgtspējības principiem un klimata mērķiem, ir nepieciešamas konsultācijas ar vietējām iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ekspertiem.

Ukrainas enerģētikas pāreja ne tikai veicina ekonomikas atveseļošanos un energoapgādes drošību, bet arī piesaista investorus, kuri interesējas par zaļās enerģijas iespējām. Sadarbojoties ar citām Eiropas valstīm, kuras pakāpeniski atsakās no oglēm, Ukraina cer kļūt par zaļās enerģijas avotu, nodrošinot tīru enerģiju un ilgtspējīgas tehnoloģijas ES un citām valstīm.